Neērtais Aicinājums
Sievietes garīdznieces luteriskajā baznīcā
Muzejā un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē” (LaPa) no 2025. gada 2. oktobra līdz 2026. gada 9. janvārim bija apskatāma izstāde “Neērtais aicinājums: Sievietes garīdznieces luteriskajā baznīcā”.
Izstādi veidojusi Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienība (LLSTA) sadarbībā ar LaPa muzeju.
Izstāde veltīta luterāņu sievietēm, kas kalpo ārpus Latvijas – gan tām, kuras dzimušas trimdā un atradušas savu aicinājumu dažādās pasaules vietās, gan tām, kuras pēc 1993. gada Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas lēmuma vairs neordinēt sievietes bijušas spiestas meklēt kalpošanas iespējas citur. Šie stāsti atklāj plašu pieredzes lauku – no personiska aicinājuma apzināšanās un teoloģiskās pārliecības līdz dzīvei draudžu kopienās un baznīcas dzīvē, kas veidojusies ārpus Latvijas, saglabājot ticību, valodu un dzīvu saikni ar Latviju.
Latviešu garīdznieču ordinācijas - laika skala
Izpētiet zemāk redzamo laika līniju, lai iepazītos ar nozīmīgākajiem notikumiem un attīstības posmiem, kas veidojuši mūsu vēsturi.
Urzula Glīneke
Urzulas ceļš uz ticību sākās bērnībā – caur dabu notika pirmā neapzinātā sastapšanās ar visa Radītāju.
Ieva Graufelde
Linkolnas draudzē kristīta, viņa saņēma ticības dāvanu, kas joprojām pilda dvēseli ar svētību un stiprina grūtībās.
Aija Greiema
Kāda svētceļojuma laikā viņa kā pusaudze apsēdās pie ērģelēm Zilupes baznīcā, lai muzicētu, un sajuta skaidru Dieva aicinājumu: “Tu man kalposi.”
Jāna Jēruma-Grīnberga
Jāna jau bērnībā regulāri apmeklēja latviešu dievkalpojumus, kā arī devās līdzi tēvam Albertam Jērumam, komponistam un mūziķim, uz citiem dievkalpojumiem, kur asistēja pie ērģelēm.
Vija Klīve
Vija bija vien sešas nedēļas veca, kad kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās. Ģimene dzīvoja pārvietoto personu jeb DP (Displaced Persons) nometnēs Vācijā, līdz pārcēlās uz ASV.
Ilze Kuplēna-Juarte
Kā latviete viņa bērnībā Lielbritānijā jutās “citāda” – bizēs sapīti mati, svešāds vārds, tradīcijas, valoda. Tomēr tieši tas viņu veidojis par cilvēku, kas iestājas par līdztiesību un taisnīgumu visiem.
Gundega Puidza
Gundega sākotnēji cerēja kļūt par kristīgo žurnālisti. Teoloģijas studijas Gundega uzsāka ar pārliecību, ka nekļūs par mācītāju.
Austra Reine
Tēva darba pienākumu dēļ, ģimene bieži pārcēlās, tas ļāva iepazīt dažādas kultūras un valodas, vienlaikus saglabājot latvisko identitāti.
Lilija Tenhāgena
Dzimusi represētu ticīgu Volgas vāciešu ģimenē, kas no Urāliem pārcēlās uz Latviju un, saņemot atļauju izceļot, 1975. gadā turpināja dzīvi Rietumvācijā.
Lauma Zušēvica
Ticībā un Baznīcā Lauma auga dabiski – jau bērnībā stāstīja par Dieva mīlestību mammas augiem uz palodzes.
Vairāk par izstādi un izstādes publisko programmu
2005. gada
- 2. oktobris – Izstādes atklāšana
- 5. oktobris – LR2 raidījums „Latviešiem pasaulē” – saruna ar izstādes kuratori, mācītāju Artu Skuju.
- 6. oktobris – LR1 raidījums „Kultūras rondo” (06.10.2025) – saruna ar bīskapi emerita Jānu Jērumu-Grīnbergu, dr. theol., mācītāju Austru Reini un izstādes kuratori, mācītāju Artu Skuju.
- 3. novembris – Diskusija „Kas bija pirms ordinācijām?”:
- 11. decembris – Sarunu vakars „Drosmīgā balss”:
