Austra Reine
(dz. 1958. gadā Losandželosā – Kalifornijā, ASV) – mācītāja un emeritēta teoloģijas profesore
Tēva darba pienākumu dēļ, ģimene bieži pārcēlās, tas ļāva iepazīt dažādas kultūras un valodas, vienlaikus saglabājot latvisko identitāti. Svētdienās viņi vienmēr devās uz dievkalpojumu, un Austra jau bērnībā sāka lasīt Bībeli, sajūtot, ka tiek personīgi uzrunāta.
Austra mācījusies dažādās valstīs. Minsteres latviešu ģimnāzijā viņa bijusi gan skolniece, gan vēlāk skolotāja. 1981. gadā, studējot latviešu valodu Zviedrijā, Austra pirmo reizi apmeklēja Rīgu.
1986.–1989. gadā viņa studēja teoloģiju ASV un tika ordinēta Amerikas Luterāņu baznīcā. Pēc ordinācijas 1991. gadā Austra devās uz Latviju, kur līdz 1994. gadam kalpoja Piltenes un Užavas draudzē.
Kad jaunievēlētais LELB arhibīskaps vēstulē paziņoja, ka viņas kalpošana vairs nav vajadzīga, Austra pievērsās citiem pienākumiem – piedalījās Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes darbā. 1995. gadā viņa bija viena no Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības (LLSTA) dibinātājām.
Austra atgriezās ASV, turpināja teoloģijas studijas un ieguva doktora grādu, specializējoties reformācijas laika baznīcas vēsturē. Daudzus gadus viņa bija teoloģijas profesore Misūri Universitātē. Šobrīd Austra dzīvo Vācijā, ir aktīvi iesaistījusies LLSTA darbībā un pilda valdes priekšsēdētājas pienākumus.
Austra pieredzējusi, ka sievietes teoloģes Latvijā mēdz būt mazāk dogmatiskas nekā mācītāji vīrieši un biežāk uzsver prieka vēsti, nevis vēsti par grēku un grēku nožēlu.
Amata krusts, kas piederējis mācītājam Gustavam Kņesim-Kņezinskim (1903–2003) Kalifornijā, ASV. Dāvināts Austrai Reinei, studējot teoloģiju un gatavojoties ordinācijai.
Mācītājs Gustavs Kņess-Kņezinskis (1903–2003) bija apzinīgs, ļoti laipns un mīļš cilvēks. Ilgus gadus viņš kalpoja Ouklendas draudzē, līcim otrā pusē no Sanfrancisko, un pensijā aizgāja tikai tad, kad viņam jau bija pāri astoņdesmit. Viņa mājās notika draudzes kafijas dzeršana, un atceros gan labos latviešu, gan latgaliešu ēdienus.
Kad biju nolēmusi studēt teoloģiju un atgriezos Kalifornijā, paretam gāju arī uz latviešu dievkalpojumiem. Mācītājs Kņess-Kņezinskis mani atbalstīja, ļoti interesējās par studijām un aicināja ciemos. Viņš man uzdāvināja dažas grāmatas vecajā drukā un vēlāk arī savu mācītāja krustu. Viņš vienkārši bija ļoti priecīgs, ka no viņa draudzes nāk jauns cilvēks, kurš studē teoloģiju.
Mācītājas amata krusts ir kalpošanas zīme, ko ordinācijas brīdī pasniedz un uzliek mācītājai kaklā kā aicinājuma un pienākuma simbolu, un kas nereti tiek nodots tālāk nākamās paaudzes mācītājiem, apliecinot kalpošanas un ticības saiknes turpinājumu.
Bija jārisina ļoti daudz praktisku lietu, jo toreiz vietējo līdzekļu gandrīz nebija. Tas bija nabadzības laiks, ko tagad grūti saprast: pēkšņi šausmīga inflācija, presē raksta par pašnāvībām, un sajūta, ka cilvēks zaudē pašcieņu. Visu mūžu kārtīgi strādājuši un dzīvojuši, bet pēkšņi tādā situācijā, ka nezini – izvēlēties pārtiku vai siltumu.
Austra Reine
(dz. 1958. gadā Losandželosā – Kalifornijā, ASV) – mācītāja un emeritēta teoloģijas profesore
Tēva darba pienākumu dēļ, ģimene bieži pārcēlās, tas ļāva iepazīt dažādas kultūras un valodas, vienlaikus saglabājot latvisko identitāti. Svētdienās viņi vienmēr devās uz dievkalpojumu, un Austra jau bērnībā sāka lasīt Bībeli, sajūtot, ka tiek personīgi uzrunāta.
Austra mācījusies dažādās valstīs. Minsteres latviešu ģimnāzijā viņa bijusi gan skolniece, gan vēlāk skolotāja. 1981. gadā, studējot latviešu valodu Zviedrijā, Austra pirmo reizi apmeklēja Rīgu.
1986.–1989. gadā viņa studēja teoloģiju ASV un tika ordinēta Amerikas Luterāņu baznīcā. Pēc ordinācijas 1991. gadā Austra devās uz Latviju, kur līdz 1994. gadam kalpoja Piltenes un Užavas draudzē.
Kad jaunievēlētais LELB arhibīskaps vēstulē paziņoja, ka viņas kalpošana vairs nav vajadzīga, Austra pievērsās citiem pienākumiem – piedalījās Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes darbā. 1995. gadā viņa bija viena no Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības (LLSTA) dibinātājām.
Austra atgriezās ASV, turpināja teoloģijas studijas un ieguva doktora grādu, specializējoties reformācijas laika baznīcas vēsturē. Daudzus gadus viņa bija teoloģijas profesore Misūri Universitātē. Šobrīd Austra dzīvo Vācijā, ir aktīvi iesaistījusies LLSTA darbībā un pilda valdes priekšsēdētājas pienākumus.
Austra pieredzējusi, ka sievietes teoloģes Latvijā mēdz būt mazāk dogmatiskas nekā mācītāji vīrieši un biežāk uzsver prieka vēsti, nevis vēsti par grēku un grēku nožēlu.
Dzintars no Baltijas jūras, dāvināts Urzulai Glīnekei Latvijā 20. gs. 90. gadu sākumā
Mācītājs Gustavs Kņess-Kņezinskis (1903–2003) bija apzinīgs, ļoti laipns un mīļš cilvēks. Ilgus gadus viņš kalpoja Ouklendas draudzē, līcim otrā pusē no Sanfrancisko, un pensijā aizgāja tikai tad, kad viņam jau bija pāri astoņdesmit. Viņa mājās notika draudzes kafijas dzeršana, un atceros gan labos latviešu, gan latgaliešu ēdienus.
Kad biju nolēmusi studēt teoloģiju un atgriezos Kalifornijā, paretam gāju arī uz latviešu dievkalpojumiem. Mācītājs Kņess-Kņezinskis mani atbalstīja, ļoti interesējās par studijām un aicināja ciemos. Viņš man uzdāvināja dažas grāmatas vecajā drukā un vēlāk arī savu mācītāja krustu. Viņš vienkārši bija ļoti priecīgs, ka no viņa draudzes nāk jauns cilvēks, kurš studē teoloģiju.
Mācītājas amata krusts ir kalpošanas zīme, ko ordinācijas brīdī pasniedz un uzliek mācītājai kaklā kā aicinājuma un pienākuma simbolu, un kas nereti tiek nodots tālāk nākamās paaudzes mācītājiem, apliecinot kalpošanas un ticības saiknes turpinājumu.
Bija jārisina ļoti daudz praktisku lietu, jo toreiz vietējo līdzekļu gandrīz nebija. Tas bija nabadzības laiks, ko tagad grūti saprast: pēkšņi šausmīga inflācija, presē raksta par pašnāvībām, un sajūta, ka cilvēks zaudē pašcieņu. Visu mūžu kārtīgi strādājuši un dzīvojuši, bet pēkšņi tādā situācijā, ka nezini – izvēlēties pārtiku vai siltumu.
