Neērtais Aicinājums
Sievietes garīdznieces luteriskajā baznīcā
Kristīgā baznīca pirmajos gadsimtos pavisam skaidri izprata, ka Dieva dots aicinājums nav atkarīgs no cilvēka dzimuma, etniskās piederības vai sociālā stāvokļa – kā sievietes, tā vīrieši piedalījās evaņģēlija sludināšanā un ticības kopienu vadīšanā. Taču vēlāk dažādu politisku un reliģisku procesu ietekmē sieviešu iespējas garīgi kalpot tika pakāpeniski ierobežotas un galu galā liegtas. Gadsimtiem ilgi jautājums par šāda lēmuma pareizību vairs netika uzdots.
Latviešu garīdznieču ordinācijas - laika skala
Izpētiet zemāk redzamo laika līniju, lai iepazītos ar nozīmīgākajiem notikumiem un attīstības posmiem, kas veidojuši mūsu vēsturi.
Lauma Zušēvica
Ticībā un Baznīcā Lauma auga dabiski – jau bērnībā stāstīja par Dieva mīlestību mammas augiem uz palodzes.
Urzula Glīneke
Urzulas ceļš uz ticību sākās bērnībā – caur dabu notika pirmā neapzinātā sastapšanās ar visa Radītāju.
Ieva Graufelde
Linkolnas draudzē kristīta, viņa saņēma ticības dāvanu, kas joprojām pilda dvēseli ar svētību un stiprina grūtībās.
Aija Greiema
Kāda svētceļojuma laikā viņa kā pusaudze apsēdās pie ērģelēm Zilupes baznīcā, lai muzicētu, un sajuta skaidru Dieva aicinājumu: “Tu man kalposi.”
Jāna Jēruma-Grīnberga
Jāna jau bērnībā regulāri apmeklēja latviešu dievkalpojumus, kā arī devās līdzi tēvam Albertam Jērumam, komponistam un mūziķim, uz citiem dievkalpojumiem, kur asistēja pie ērģelēm.
Vija Klīve
Vija bija vien sešas nedēļas veca, kad kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās. Ģimene dzīvoja pārvietoto personu jeb DP (Displaced Persons) nometnēs Vācijā, līdz pārcēlās uz ASV.
Ilze Kuplēna-Juarte
Kā latviete viņa bērnībā Lielbritānijā jutās “citāda” – bizēs sapīti mati, svešāds vārds, tradīcijas, valoda. Tomēr tieši tas viņu veidojis par cilvēku, kas iestājas par līdztiesību un taisnīgumu visiem.
Gundega Puidza
Gundega sākotnēji cerēja kļūt par kristīgo žurnālisti. Teoloģijas studijas Gundega uzsāka ar pārliecību, ka nekļūs par mācītāju.
Austra Reine
Tēva darba pienākumu dēļ, ģimene bieži pārcēlās, tas ļāva iepazīt dažādas kultūras un valodas, vienlaikus saglabājot latvisko identitāti.
Lilija Tenhāgena
Dzimusi represētu ticīgu Volgas vāciešu ģimenē, kas no Urāliem pārcēlās uz Latviju un, saņemot atļauju izceļot, 1975. gadā turpināja dzīvi Rietumvācijā.
